fronte
fronte dsk. ģen. -šu sieviešu dzimte, lietvārds
1.Teritorija, kur noris karadarbība; karaspēka saskares līnija ar pretinieku.
PiemēriFronte tuvojas.
1.1.Vairāku armiju apvienojums, kas izpilda kopēju stratēģisku uzdevumu.
PiemēriFrontes pavēlnieks.
Stabili vārdu savienojumiAtklāt fronti.
1.2.Cīņai izvietotā karaspēka daļa, kas vērsta tieši pret pretinieku.
Stabili vārdu savienojumiFrontes līnija.
2.Plaša cilvēku apvienība (kādam mērķim).
PiemēriTautas fronte.
3.Atmosfēras robežjosla, kas šķir divas dažādas gaisa masas.
PiemēriCiklona siltā fronte.
Stabili vārdu savienojumiAtmosfēras fronte.
Cilme:No franču front, kam pamatā latīņu frons (frontis) ‘piere, priekšpuse’.