upuris
upuris vīriešu dzimte, lietvārds
1.Tas (dzīva būtne, priekšmets, produkts u. tml.), ko reliģiskā rituālā dod, veltī Dievam vai dieviem, lai izlūgtos labvēlību, pateiktos.
PiemēriPateicības upuris dievībai.
1.1.īpašības vārda nozīmē; formā: ģenitīvs Tāds, kur vai ar ko veic upurēšanas darbības; tāds, ko upurē.
PiemēriUpuru birzs.
2.Cilvēks, kas pakļauts (kāda, kā) vardarbībai, cietis no vardarbības; cilvēks, kas gājis bojā karā, nelaimes gadījumā u. tml.
PiemēriHuligānu upuris.
2.1.Cilvēks, kas ir pakļauts kāda cēloņa izraisītām nevēlamām sekām.
PiemēriAlkohola upuris.
2.2.Dzīvnieks, kas ir pakļauts, piemēram, plēsēja uzbrukumam.
PiemēriVilks nogalina savu upuri.
3.Pašaizliedzīga atsacīšanās no kā kāda labā, kāda mērķa dēļ.
PiemēriNest upurus bērnu labā.
3.1.Šahā, dambretē u. tml. – ar noteiktu mērķi panākts (piemēram, savas figūras, kauliņa) zaudējums.
PiemēriAtvairīt uzbrukumu ar figūras upuri.