Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
upurēt
upurēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju darbības vārds; transitīvs
1.Reliģiskā rituālā dot, veltīt Dievam vai dieviem (dzīvu būtni, priekšmetu, produktu u. tml.), lai izlūgtos labvēlību, pateiktos; ziedot.
PiemēriUpurēt Dievam maizi un vīnu.
  • Upurēt Dievam maizi un vīnu.
  • Izpirkt grēku ar upurēta dzīvnieka asinīm.
  • intransitīvs Kalnā upurēt senču dieviem.
2.Atsacīties (no kā vērtīga, vajadzīga) kā labā, kāda mēŗka dēļ.
PiemēriUpurēt karjeru, lai mājās audzinātu bērnus.
  • Upurēt karjeru, lai mājās audzinātu bērnus.
  • Jaunceltņu dēļ tiks upurēti koki.
  • Nāksies daudz ko upurēt, lai kļūtu par mākslinieku.
Stabili vārdu savienojumiUpurēt sevi.
2.1.Šahā, dambretē u. tml. – ar noteiktu mērķi zaudēt (piemēram, figūru, kauliņu).
PiemēriLielmeistars upurēja zirdziņu.
  • Lielmeistars upurēja zirdziņu.
  • Upurējot bandinieku, pārņemt inciatīvu.