upurēt
upurēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju darbības vārds; transitīvs
1.Reliģiskā rituālā dot, veltīt Dievam vai dieviem (dzīvu būtni, priekšmetu, produktu u. tml.), lai izlūgtos labvēlību, pateiktos; ziedot.
PiemēriUpurēt Dievam maizi un vīnu.
- Upurēt Dievam maizi un vīnu.
- Izpirkt grēku ar upurēta dzīvnieka asinīm.
- intransitīvs Kalnā upurēt senču dieviem.
2.Atsacīties (no kā vērtīga, vajadzīga) kā labā, kāda mēŗka dēļ.
PiemēriUpurēt karjeru, lai mājās audzinātu bērnus.
- Upurēt karjeru, lai mājās audzinātu bērnus.
- Jaunceltņu dēļ tiks upurēti koki.
- Nāksies daudz ko upurēt, lai kļūtu par mākslinieku.
Stabili vārdu savienojumiUpurēt sevi.
- Upurēt sevi — upurēties.
2.1.Šahā, dambretē u. tml. – ar noteiktu mērķi zaudēt (piemēram, figūru, kauliņu).
PiemēriLielmeistars upurēja zirdziņu.
- Lielmeistars upurēja zirdziņu.
- Upurējot bandinieku, pārņemt inciatīvu.