upuris
upuris lietvārds; vīriešu dzimte
1.Tas (dzīva būtne, priekšmets, produkts u. tml.), ko reliģiskā rituālā dod, veltī Dievam vai dieviem, lai izlūgtos labvēlību, pateiktos.
PiemēriPateicības upuris dievībai.
- Pateicības upuris dievībai.
- Upuris par grēku.
1.1.īpašības vārda nozīmē; formā: ģenitīvs Tāds, kur vai ar ko veic upurēšanas darbības; tāds, ko upurē.
PiemēriUpuru birzs.
- Upuru birzs.
- Upuru kalns.
- Upuru altāris.
- Upura jērs.
2.Cilvēks, kas pakļauts (kāda, kā) vardarbībai, cietis no vardarbības; cilvēks, kas gājis bojā karā, nelaimes gadījumā u. tml.
PiemēriHuligānu upuris.
- Huligānu upuris.
- Laupīšanas upuri.
- Sniegt palīdzību vardarbības upuriem.
- 1905. gada revolūcijas upuri.
- Ugunsgrēkā ir upuri.
2.1.Cilvēks, kas ir pakļauts kāda cēloņa izraisītām nevēlamām sekām.
PiemēriAlkohola upuris.
- Alkohola upuris.
- Kļūt par narkotiku upuri.
- Depresijas upuris.
- Savas vieglprātības upuris.
2.2.Dzīvnieks, kas ir pakļauts, piemēram, plēsēja uzbrukumam.
PiemēriVilks nogalina savu upuri.
- Vilks nogalina savu upuri.
- Lauvas zobi tur upuri kā spīlēs.
- Čūska nogalina upuri ar indi.
3.Pašaizliedzīga atsacīšanās no kā kāda labā, kāda mērķa dēļ.
PiemēriNest upurus bērnu labā.
- Nest upurus bērnu labā.
- Atteikties no pasaulīgiem labumiem ir liels upuris.
3.1.Šahā, dambretē u. tml. – ar noteiktu mērķi panākts (piemēram, savas figūras, kauliņa) zaudējums.
PiemēriAtvairīt uzbrukumu ar figūras upuri.
- Atvairīt uzbrukumu ar figūras upuri.
- Pieņemt bandinieka upuri.