Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 265 šķirkļi
ūpis
ūpis ūpja, dsk. ģen. ūpju vīriešu dzimte, lietvārds
1.Liels pūču dzimtas putns ar druknu ķermeni, iedzeltenu apspalvojumu, kurā ir melni plankumi, un pagarinātiem spalvu pušķiem uz galvas pie ausīm [Bubo bubo].
PiemēriMežā vaid ūpis.
1.1.pārnestā nozīmē Nesabiedrisks, nedraudzīgs cilvēks.
PiemēriPēc dabas vīrietis esot īsts ūpis, allaž nerunīgs.