kverkšķēt sarunvaloda
kverkšķēt 3. pers. kverkšķ, pag. kverkšķēja darbības vārds; intransitīvs
1.Rūkt, riet.
PiemēriŠunelis lēkā apkārt, kverkšķ.
- Šunelis lēkā apkārt, kverkšķ.
1.1.nievājoša ekspresīvā nokrāsa Runāt, pļāpāt.
PiemēriNevajag kverkšķēt par to, ko nezini.
- Nevajag kverkšķēt par to, ko nezini.