kvēls1
kvēls [kvȩ̄̀ls] -ais īpašības vārds; vīriešu dzimte
kvēla [kvȩ̄̀la] -ā īpašības vārds; sieviešu dzimte
kvēli [kvȩ̄̀li] apstākļa vārds
kvēlums [kvȩ̀lùms] lietvārds; vīriešu dzimte
1.Ļoti karsts.
PiemēriKvēlas ogles.
- Kvēlas ogles.
- Kvēlā vasaras saule.
- Iedzer tēju. Smaržīgu un kvēlu, Tā kā cukurgrauds lai smeldze irst..
2.Tāds, kam ir koša, parasti sarkana krāsa.
PiemēriKvēlas rozes.
- Kvēlas rozes.
- Kvēli sarkana bērzlape.
- Kautra un kvēla Ar zīdainām ziedlapām Magone smejas.
2.1.Spēcīgs, spilgts (piem., par pietvīkumu).
PiemēriJust sejā kvēlu tvīkumu.
- Just sejā kvēlu tvīkumu.
- Kvēli sārti vaigi.
- Kvēli nosarkt.
2.2.Tāds, kam ir spožs mirdzums.
PiemēriTumšas un kvēlas acis.
- Tumšas un kvēlas acis.
- Meitene ar kvēlu skatienu.
3.Aizrautīgs, dedzīgs.
PiemēriKvēls dzimtenes patriots.
- Kvēls dzimtenes patriots.
- Kvēls cīnītājs.
3.1.Tāds, kurā izpaužas dedzīgums, sajūsma, aizrautība.
PiemēriKvēla runa.
- Kvēla runa.
- Kvēli, iejūsmīgi stāstīt.
- Kvēls sapnis.
- Kvēla apņemšanās.
Stabili vārdu savienojumiKvēla sirds.
- Kvēla sirds idioma — saka par cilvēka aizrautību, dedzību.