kvēlināt
kvēlināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju darbības vārds; transitīvs
1.Stipri karsēt, tā ka kvēlo (1).
PiemēriKvēlināt metālu.
- Kvēlināt metālu.
- pārnestā nozīmē Ar dzejnieka sirds elpu kvēlināta balāde.
1.1.pārnestā nozīmē Būt par cēloni, ka izraisās, veidojas (piem., psihisks stāvoklis); stiprināt.
PiemēriPārestība kvēlina naidu.
- Pārestība kvēlina naidu.
- Ilgas kvēlināja vēlmi satikties.