Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 265 šķirkļi
kvēle
kvēle dsk. ģen. -ļu sieviešu dzimte, lietvārds
1.Augsta sakaršanas pakāpe (parasti līdz gaismas izstarošanai); karstums, ko izstaro stipri sakarsis ķermenis.
PiemēriSakarsēt detaļu līdz sarkanbrūnai kvēlei.
1.1.Karstums, svelme, ko rada saule.
PiemēriVēsums pēc dienas kvēles.
2.Gaismas atspīdums (parasti sārts).
PiemēriSaulrieta sarkanā kvēle.
2.1.Fizioloģiska vai psihiska stāvokļa izraisīts sārtums (piem., sejā), spīdums (piem., acīs).
PiemēriDusmu kvēle vaigos.
3.Enerģija, dedzība; spēcīga (piem., psihiska stāvokļa, emociju) izpausme.
PiemēriJaunības kvēle.