kvēlot
kvēlot [kvȩ̀luôt] -oju, -o, -o, pag. -oju darbības vārds; intransitīvs
kvēlēt kvēlu, kvēli, kvēl, pag. kvēlēju darbības vārds; intransitīvs
kvēlojums lietvārds; vīriešu dzimte
kvēloties darbības vārds; atgriezenisks
1.formā: trešā persona Izstarot sarkanu gaismu (piem., par ko stipri sakarsētu); degt (parasti bez liesmām), izstarojot sarkanu gaismu.
PiemēriUz laktas kvēlo dzelzs stienis.
- Uz laktas kvēlo dzelzs stienis.
- Izdegušais ugunskurs vēl kvēlo.
- Krāsnī kvēl sarkanas ogles.
- Tumsā kvēloja cigaretes uguntiņa.
1.1.Mirdzēt, spīdēt.
PiemēriLogos kvēlo elektriskā gaisma.
- Logos kvēlo elektriskā gaisma.
- Ar spilgtu gaismu kvēlo spuldze.
2.formā: trešā persona Atšķirties no apkārtnes ar košu, parasti sarkanu krāsu; būt spožam, parasti sarkanā krāsā, tiekot apgaismotam.
PiemēriApsnigušos zaros kvēlo pīlādži.
- Apsnigušos zaros kvēlo pīlādži.
- Mākoņi, apvārsnis kvēl saulrietā.
3.formā: trešā persona Būt piesarkušam, karstam (piem., fizioloģiska stāvokļa ietekmē).
PiemēriVaigi kvēlo.
- Vaigi kvēlo.
4.Būt spēcīgu jūtu, pārdzīvojuma pārņemtam; būt spēcīgam, noturīgam, spilgti izpausties (par jūtām, pārdzīvojumu).
PiemēriKvēlot mīlā, laimē.
- Kvēlot mīlā, laimē.
- Kvēlot nepacietībā.
- Viņā kvēlo spīts.
- Acīs kvēlo ienaids.
Stabili vārdu savienojumiSirds kvēlo.
- Sirds kvēlo idioma — saka, ja pārņem spēcīgs pārdzīvojums.
4.1.Mirdzēt, spīdēt, izpaužoties spēcīgam pārdzīvojumam.
PiemēriAcis kvēlo priekā.
- Acis kvēlo priekā.
- Acis drūmi kvēlo.