Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 265 šķirkļi
stiprināt
stiprināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju transitīvs, darbības vārds
stiprinājums vīriešu dzimte, lietvārds
1.Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piem., cilvēka organisms, cilvēka ķermenis, tā daļas) kļūst stiprāks, izturīgāks.
PiemēriStiprināt muskulatūru.
2.Panākt, būt par cēloni, ka (kam) palielinās spēja pretoties mehāniska spēka iedarbībai (par priekšmetiem, veidojumiem, materiāliem u. tml.).
PiemēriStiprināt tēraudu.
2.1.Savienojot (ar ko), panākt, ka (kas, piem., priekšmets, veidojums) atrodas noteiktā, parasti nekustīgā, stāvoklī.
PiemēriStiprināt plauktu pie sienas.
3.Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst stiprāks, spēcīgāks.
PiemēriStiprināt tiesiskumu.
4.Panākt, būt par cēloni, ka (piem., vielas sastāvs) kļūst spēcīgāks, koncentrētāks.
Stabili vārdu savienojumiStiprinātie vīni.
5.Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst stabilāks, noturīgāks.
PiemēriStiprināt laulību.
5.1.Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piem., emocijas, jūtas) kļūst intensīvāks.
PiemēriReizēm attālums starp mīlētājiem tikai stiprina jūtas.
5.2.Atbalstīt (kādu); panākt, būt par cēloni, ka (kāds) kļūst izturīgāks (piem., grūtībās, saspringtā emocionālajā stāvoklī), var izturēt (ko).
PiemēriMana misija ir stiprināt vājos un nogurušos.