spietot
spietot parasti dsk. pers vai vsk. 3. pers. -o, pag. -oja darbības vārds; intransitīvs
1.Vairošanās gaitā, grupējoties ap māti, atdalīties no saimes un doties meklēt citu mitekli (parasti par mājas bitēm).
PiemēriBišu saime gatavojas spietot.
- Bišu saime gatavojas spietot.
1.1.Atrasties, pārvietoties kustīgā kopumā (kur, pie kā, ap ko) – par kukaiņiem, arī putniem.
PiemēriGanībās ap govīm spieto mušas un dunduri.
- Ganībās ap govīm spieto mušas un dunduri.
2.Staigāt, pārvietoties (kur) lielā kopumā – par cilvēkiem.
PiemēriTūristi spieto pa vecpilsētas ielām.
- Tūristi spieto pa vecpilsētas ielām.
- Ap pils vārtiem spieto daudz ziņkārīgo.