ierunāties
ierunāties -ājos, -ājies, -ājas, pag. -ājos darbības vārds; atgriezenisks
1.Iesākt runāt; īsi pateikt (ko).
PiemēriPēc brīža klusi ierunāties.
- Pēc brīža klusi ierunāties.
- Viņš ierunājas un apklust.
- Ierunāties mātei par brāļa teikto.
1.1.pārnestā nozīmē Iesākt šaut (par šaujamieročiem).
PiemēriIerunājas automāti un ložmetēji.
- Ierunājas automāti un ložmetēji.
1.2.pārnestā nozīmē Iesākt skanēt (par mūzikas instrumentiem).
PiemēriBaznīcā ierunājās ērģeles.
- Baznīcā ierunājās ērģeles.
- Ierunājās vijoļu smalkās balsis.
2.formā: trešā persona Iesākt izpausties.
PiemēriNelaimē nokļuvušajā ierunājās dzīvotgriba.
- Nelaimē nokļuvušajā ierunājās dzīvotgriba.
- Atkal ierunājās jau aizmirstais.
- Filmā ierunājas režisora jaunības atmiņas.