vēss
vēss [vȩ̃ss] -ais īpašības vārds; vīriešu dzimte
vēsa [vȩ̃sa] -ā īpašības vārds; sieviešu dzimte
vēsi [vȩ̃si] apstākļa vārds
vēsums [vȩ̃sùms] lietvārds; vīriešu dzimte; formā: vienskaitlis
1.Tāds, kam (vai kad, vai kur) ir mēreni zema temperatūra.
PiemēriVēss gaiss.
- Vēss gaiss.
- Vēss ūdens.
- Pūš diezgan vēss vējš.
- Vēss rīts.
- Vēsa rudens diena.
- Vēss pagrabs.
- Vēsa istaba.
Stabili vārdu savienojumiVēss klimats.
- Vēss klimats — klimats, kam ir raksturīga mēreni zema gada vidējā temperatūra.
2.Saistīts ar mēreni zemu ķermeņa temperatūras sajūtu.
PiemēriJust vēsus drebuļus, trīsas.
- Just vēsus drebuļus, trīsas.
2.1.formā: apstākļa vārds; kopā ar: "būt" vai "tikt", vai "tapt", vai "kļūt" Norāda uz tādu organisma stāvokli, kas saistīts ar mēreni zemas temperatūras sajūtu.
PiemēriBērnam ir vēsi, tāpēc viņš raud.
- Bērnam ir vēsi, tāpēc viņš raud.
- Stāvot vējā, kļuva vēsi.
2.2.pārnestā nozīmē Tāds, kas saistās ar mēreni zemas temperatūras sajūtu (par krāsu, krāsas toni).
PiemēriVēss zilās krāsas tonis.
- Vēss zilās krāsas tonis.
- Istabas sienas krāsotas vēsi zaļā krāsā.
3.Tāds, kas apvalda, arī atklāti nepauž savas jūtas, domas u. tml.; arī noslēgts, atturīgs; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
PiemēriĀrēji vēss cilvēks.
- Ārēji vēss cilvēks.
- Vēsas attiecības radu starpā.
- Vēsa attieksme.
- Vēsi pasmaidīt.
- No Aleksandra vēsā, vērtējošā skatiena.. Vilkam pārskrēja auksti drebuļi.
Stabili vārdu savienojumiAr vēsu galvu. Ar vēsu prātu. Vēsa galva. Vēsā mierā.
- Ar vēsu galvu idioma — nesatraucoties, apdomīgi, mierīgi.
- Ar vēsu prātu idioma — nesatraucoties, apdomīgi, mierīgi.
- Vēsa galva idioma — saka, ja cilvēks ir prātīgs, apdomīgs.
- Vēsā mierā idioma — bez uztraukuma, mierīgi.