vēss
vēss [vȩ̃ss] -ais īpašības vārds; vīriešu dzimte
vēsa [vȩ̃sa] -ā īpašības vārds; sieviešu dzimte
vēsi [vȩ̃si] apstākļa vārds
vēsums [vȩ̃sùms] lietvārds; vīriešu dzimte; formā: vienskaitlis
1.Tāds, kam (vai kad, vai kur) ir mēreni zema temperatūra.
PiemēriVēss gaiss.
Stabili vārdu savienojumiVēss klimats.
2.Saistīts ar mēreni zemu ķermeņa temperatūras sajūtu.
PiemēriJust vēsus drebuļus, trīsas.
2.1.formā: apstākļa vārds; kopā ar: "būt" vai "tikt", vai "tapt", vai "kļūt" Norāda uz tādu organisma stāvokli, kas saistīts ar mēreni zemas temperatūras sajūtu.
PiemēriBērnam ir vēsi, tāpēc viņš raud.
2.2.pārnestā nozīmē Tāds, kas saistās ar mēreni zemas temperatūras sajūtu (par krāsu, krāsas toni).
PiemēriVēss zilās krāsas tonis.
3.Tāds, kas apvalda, arī atklāti nepauž savas jūtas, domas u. tml.; arī noslēgts, atturīgs; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
PiemēriĀrēji vēss cilvēks.
Stabili vārdu savienojumiAr vēsu galvu. Ar vēsu prātu. Vēsa galva. Vēsā mierā.