iestīgot
iestīgot 3. pers. -o, pag. -oja darbības vārds; intransitīvs
iestīgojums lietvārds; vīriešu dzimte
Stīgojot ievirzīties (kur iekšā).
PiemēriZemenes iestīgojušas blakus dobē.
- Zemenes iestīgojušas blakus dobē.
- pārnestā nozīmē Matos iestīgojis sirmums.