Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
stabiņš
stabiņš lietvārds; vīriešu dzimte
1.Dem. → stabs.
PiemēriCeļa stabiņš.
  • Ceļa stabiņš.
  • Piesiet iestādītos tomātus pie stabiņiem.
2.Caurspīdīgā caurulē iepildīta viela, kura tiek izmantota par spiediena mērvienības rādītāju (parasti termometros, barometros).
PiemēriTermometra stabiņš rāda, ka gaiss sasilis līdz 20 grādiem.
  • Termometra stabiņš rāda, ka gaiss sasilis līdz 20 grādiem.
Stabili vārdu savienojumiDzīvsudraba stabiņa milimetrs.
3.Vārdu, ciparu u. tml. kopums, kurā tie uzrakstīti viens zem otra.
PiemēriRakstīt vārdus stabiņā.
  • Rakstīt vārdus stabiņā.
  • Saskaitīt skaitļus katrā stabiņā.
4.Veidojums, kurā pavediens (tamborējumā) ir izvilkts cauri divām vai vairākām cilpām.
PiemēriTamborēt īsos vai garos stabiņus.
  • Tamborēt īsos vai garos stabiņus.
  • Katrā cilpiņā tamborēt pa diviem īsajiem stabiņiem.