starot
starot -oju, -o, -o, pag. -oju darbības vārds; intransitīvs
1.transitīvs; formā: trešā persona Radīt un izplatīt telpā (elektromagnētiskos viļņus, elementārdaļiņas u. tml.).
PiemēriStarot gamma starus.
- Starot gamma starus.
- Starot siltumu.
- Starot spēcīgu enerģiju.
2.formā: trešā persona Izplatīt gaismu (par gaismas avotu).
PiemēriDebesīs spoži staro zvaigznes.
- Debesīs spoži staro zvaigznes.
- Svece deg, gaiši starodama.
2.1.Būt spilgtam, izcelties ar krāsu u. tml.
PiemēriKristāli staro dažādās krāsās.
- Kristāli staro dažādās krāsās.
- Dārzā rožu krūms staro baltos ziedos.
3.Būt tādam, kurš pauž vai kurā izpaužas pozitīvas jūtas (par cilvēku).
PiemēriStarot lepnumā par uzvaru sporta spēlē.
- Starot lepnumā par uzvaru sporta spēlē.
- Jauniešos staroja pašapziņa.
3.1.Par acīm, seju.
PiemēriAcīs staro prieks.
- Acīs staro prieks.
- Seja staro laimē.
- Starojošas acis.