Paplašinātā meklēšana
Meklējam starot.
Atrasts vārdos (12):
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (73):
- atbalsot Atbalss veidā atstarot (skaņu).
- saules zaķītis atspulgs, ko veido spoža priekšmeta atstarots, parasti kustīgs, saules gaismas stars.
- spīdēt Atstarot gaismu; būt spožam.
- reflektēt Atstarot.
- atblāzma Atstarota (parasti ne spoža) gaisma.
- atblāzmot Atstaroties, atspoguļoties (kur).
- rotaļāties Atstaroties.
- apstarošana Darbība, process --> apstarot; iedarbošanās uz cilvēka organismu ar jonizējošo starojumu (ārstnieciskos nolūkos).
- eholote Ierīce automātiskai ūdenstilpes dziļuma mērīšanai vai zivju bara meklēšanai, izmantojot atstarotos skaņu viļņus.
- uzdegties Iesākt degt un izstarot gaismu (par gaismas avotu, tā gaismu, ugunīm); īsu brīdi, parasti spēcīgi, degt un izstarot gaismu.
- iegaismoties Iesākt izstarot gaismu (piem., par lampu); īsu brīdi izstarot gaismu.
- iedegties Iesākt izstarot gaismu, tiekot ieslēgtam (par apgaismes ķermeni, apgaismojumu u. tml.).
- uzgaismot Iesākt izstarot gaismu; īsu brīdi, parasti spēcīgi, izstarot gaismu.
- uzliesmot Iesākt izstarot gaismu; īsu brīdi, parasti spēcīgi, izstarot gaismu.
- iekvēloties Iesākt kvēlot, sākt degt; iesākt, izstarot vai atstarot gaismu.
- uzstarot Iesākt starot (piemēram, par skatienu); īsu brīdi, parasti kam spēcīgi izpaužoties, starot.
- iestaroties Iesākt starot; īsu brīdi starot.
- uzstarot Iesākt starot; īsu brīdi, parasti spēcīgi, starot.
- izdzist Izbeigt, pārstāt degt, izstarot gaismu.
- apstarot Izstarot (gaismu pār ko); apspīdēt, apgaismot.
- šķiest Izstarot (ko) vienlaikus uz vairākām pusēm.
- luminiscēt Izstarot gaismu, spīdēt kāda enerģijas avota ietekmē.
- gaismot Izstarot gaismu.
- dedzināt Izstarot lielu karstumu; izraisīt sāpīgu kairinājumu, sūrstošas sāpes.
- kvēlot Izstarot sarkanu gaismu (piem., par ko stipri sakarsētu); degt (parasti bez liesmām), izstarojot sarkanu gaismu.
- gailēt Izstarot sārtu gaismu; kvēlot (parasti par ko degošu).
- kaist Izstarot spožu gaismu, karstumu; būt spožam, kvēlojošam, spilgtam.
- spēlēties Izstarot, arī atstarot mainīgu gaismu.
- izstrāvot Izstarot, izplatīt (ko).
- izliet Izstarot, izplatīt (parasti gaismu, siltumu).
- karsēt Izstarot, izplatīt karstumu.
- sildīt Izstarot, izplatīt siltumu.
- spīdēt Izstarot, izplatīt vai šķietami izstarot, izplatīt gaismu (par gaismas avotu).
- sildīt Izstarot, izplatot siltumu, būt par cēloni tam, ka (kas) sasilst.
- emitēt Izstarot.
- tveice Ļoti stiprs (parasti saules) izstarots siltums.
- rotāt Mainīties (krāsā, intensitātē u. c.); izstarot, arī atstarot mainīgu gaismu.
- rotāties Mainīties (krāsā, intensitātē u. tml.) – par gaismu; izstarot, arī atstarot mainīgu gaismu.
- radiobāka Noteiktā ģeogrāfiskā punktā novietota radiotehniska ierīce, kuras izstarotos radiosignālus izmanto kuģu vai lidmašīnu atrašanās vietas noteikšanai.
- dzist Pakāpeniski beigt degt; beigt izstarot gaismu, arī izplatīt siltumu.
- tumst Pakāpeniski pārstāt izstarot gaismu, pakāpeniski pārstāt spīdēt, mirdzēt, kvēlot.
- dzēst Panākt, ka (gaismas avots) pārtrauc izstarot gaismu.
- nodzēst Panākt, ka (gaismas avots) pārtrauc izstarot gaismu.
- degt Panākt, ka (kas) sāk degt, izstarot gaismu; dedzināt.
- nogriezt gaismu panākt, ka gaismas avots beidz izstarot gaismu.
- uzgriezt uguni panākt, ka gaismas avots sāk izstarot gaismu.
- uzgriezt gaismu panākt, ka gaismas avots sāk izstarot gaismu.
- uzgriezt elektrību panākt, ka gaismas avots sāk izstarot gaismu.
- iedegt gaismu panākt, ka gaismas avots, apgaismošanas ierīce sāk izstarot gaismu.
- ieslēgt gaismu panākt, ka gaismas avots, apgaismošanas ierīce sāk izstarot gaismu.
- iededzināt gaismu panākt, ka gaismas avots, apgaismošanas ierīce sāk izstarot gaismu.
- izdzēst Panākt, ka pārstāj degt, izstarot gaismu.
- sniega aklums pārejošs redzes traucējums, ko radījusi sniega atstarota spilgta saules gaisma.
- nodzist Pārstāt degt, izstarot gaismu; izdzist (1).
- nodzist Pārstāt izstarot gaismu, kļūt tumšam.
- atomlaiks Precīza laika mērīšanas sistēma, kurā laika intervālu nosaka ar atomu izstaroto vai absorbēto elektromagnētisko svārstību periodu skaitu.
- degt Radīt, izstarot siltumu, gaismu.
- apstarojums Rezultāts --> apstarot; starojuma plūsma.
- izstarojums Rezultāts --> izstarot (2); fizioloģisku vai psiholoģisku procesu izpaudums.
- starojums Rezultāts --> starot (2).
- starojums Rezultāts --> starot (3).
- baltkvēle Sakaršanas pakāpe, stāvoklis, kad metāls vai minerāls sāk izstarot baltu gaismu.
- sarkankvēle Sakaršanas pakāpe, stāvoklis, kad metāls vai minerāls sāk izstarot sarkanu gaismu (apmēram 400–450 grādi).
- aizdegties Sākt izstarot gaismu.
- atplaiksnīties Sākt plaiksnīties; plaiksnoties spoži atspīdēt, atstaroties.
- Saules radiācija saules izstarotais siltums.
- liesmot Spoži spīdēt; izstarot (piem., sarkanīgu gaismu).
- laistīt Spoži, parasti nevienmērīgi, izstarot (gaismu).
- laistīties Spoži, parasti nevienmērīgi, izstarot gaismu (par gaismas avotu, arī gaismu).
- uzkleķēt Uzmeistarot, uzcelt (piemēram, ko ļoti vienkāršu); pavirši uzcelt, arī uzziest, uzkrāsot u. tml.
- trizuļot Viegli svārstīties, trīcēt; viegli svārstoties, trīcot atstarot mainīga virziena gaismu.
- krāsa Viela, ar kuru pārklāj, piesūcina, sajauc (ko), lai tas atstarotu vai absorbētu noteikta garuma redzamās gaismas viļņus.
- krāsa Virsmas īpašība, ko rada (no tās) atstarota gaisma.
starot citās vārdnīcās:
Tēzaurs
LLVV
MEV