atplaiksnīties
atplaiksnīties 3. pers. -ās, pag. -ījās darbības vārds; atgriezenisks
atplaiksnījums lietvārds; vīriešu dzimte
1.Sākt plaiksnīties; plaiksnoties spoži atspīdēt, atstaroties.
PiemēriAiz kokiem atplaiksnījās starmešu gaisma.
- Aiz kokiem atplaiksnījās starmešu gaisma.
- Starp mākoņiem atplaiksnās saules stari.
- Kanālā atplaiksnās pilsētas ugunis.
2.Pēkšņi, arī uz brīdi izpausties (piem., sejā); pēkšņi atveidoties (atmiņā, iztēlē).
PiemēriIzbrīns un dusmas atplaiksnās viņa pārsteigtajā sejā.
- Izbrīns un dusmas atplaiksnās viņa pārsteigtajā sejā.
- Acīs atplaiksnās uzvaras prieks.
- Atmiņā atplaiksnījās kādreiz lasītais.