Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 265 šķirkļi
atpiņķēt sarunvaloda
atpiņķēt -ēju, -ē, -ē. pag. -ēju darbības vārds; transitīvs
Ar grūtībām atraisīt, atmudžināt (ko sasietu, sapinušos).
PiemēriAtpiņķēt mezglu.