nomirguļot
nomirguļot 3. pers. -o, pag. -oja darbības vārds; intransitīvs
Nomirgot.
PiemēriNomirguļo atstarotājs.
- Nomirguļo atstarotājs.
- Mēness gaismā nomirguļoja smaragdzaļš auskars.