nomīņāt
nomīņāt -āju, -ā, -ā, pag. -āju darbības vārds; transitīvs
1.Mīņājot, mīņājoties (pa ko), piekļaut (augus) zemei un sabojāt vai iznīcināt (tos).
PiemēriNomīņāta zālīte.
- Nomīņāta zālīte.
- Izbradāti un nomīņāti krūmiņi.
- Daudzviet nomīņāti sējumi.
- Meža zvēru noēsti un nomīņāti lauki.
1.1.Mīņājot, mīņājoties saplacināt, padarīt blīvu, cietu (ko).
PiemēriNomīņāt sniegu.
- Nomīņāt sniegu.
- Nomīņāta zeme.
- Nomīņāts laukums.
2.Daudz staigājot un nevīžīgi valkājot, padarīt neizskatīgus (apavus).
PiemēriNomīņātas kurpes.
- Nomīņātas kurpes.
- Uzvilkt kājās nomīņātas čības.
- Kājās viņam ir nomīņāti un netīri zābaki.