nomirgot
nomirgot 3. pers. -o, pag. -oja darbības vārds; intransitīvs
Īsu brīdi mirgot un pārstāt mirgot.
PiemēriNomirgo pagrieziena rādītāji.
- Nomirgo pagrieziena rādītāji.
- Indikators īsi nomirgo.
- Tālumā nomirgoja zibens.