starpa
starpa lietvārds; sieviešu dzimte
1.Samērā šaura vieta, josla, arī samērā neliels atstatums starp diviem vai vairākiem veidojumiem, priekšmetiem u. tml.; arī atstarpe, sprauga.
PiemēriRoku un kāju pirkstu starpas.
- Roku un kāju pirkstu starpas.
- Zēnam starp priekšzobiem ir neliela starpa.
- Starp grīdas dēļiem ir radušās palielas starpas.
- Velosipēda spieķu starpā ir iesprūdis zars.
Stabili vārdu savienojumiPa starpām.
- Pa starpām — 1. Dažās vietās.2. Darbības, norises gaitā.
2.apstākļa vārda nozīmē; formā: lokatīvs Kopumā, vidē, grupā (ko veido cilvēki, dzīvnieki).
PiemēriPārrunāt ko draugu starpā.
- Pārrunāt ko draugu starpā.
- Viesu starpā bija arī kāds dzejnieks.
- Bērnu starpā notika strīdi.
- Kaimiņu suņu starpā izcēlās kautiņš.
Stabili vārdu savienojumiCita starpā. Mūsu starpā. To starpā.
- Cita starpā — starp citu.
- Mūsu starpā — starp mums.
- To starpā — kopuma, grupas sastāvā.