starot
starot -oju, -o, -o, pag. -oju intransitīvs, darbības vārds
1.transitīvs; formā: trešā persona Radīt un izplatīt telpā (elektromagnētiskos viļņus, elementārdaļiņas u. tml.).
PiemēriStarot gamma starus.
2.formā: trešā persona Izplatīt gaismu (par gaismas avotu).
PiemēriDebesīs spoži staro zvaigznes.
2.1.Būt spilgtam, izcelties ar krāsu u. tml.
PiemēriKristāli staro dažādās krāsās.
3.Būt tādam, kurš pauž vai kurā izpaužas pozitīvas jūtas (par cilvēku).
PiemēriStarot lepnumā par uzvaru sporta spēlē.
3.1.Par acīm, seju.
PiemēriAcīs staro prieks.