Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
bumba2
bumba lietvārds; sieviešu dzimte
1.Ierīce, kurā ir sprāgstviela, deglis.
PiemēriMest bumbas.
Stabili vārdu savienojumiĶīmiskā bumba. Mest bumbas. Ūdeņraža bumba.
1.1.sarunvaloda Spridzeklis.
PiemēriIevietot lidostā bumbu.
Stabili vārdu savienojumiVulkāniskās bumbas.
Cilme:Aizguvums no krievu бомба, vācu Bombe, kam pamatā grieķu bombos ‘dobjš troksnis’.