bulta
bulta sieviešu dzimte, lietvārds
1.Tieva stiegra ar asu galu (šaušanai no loka, stopa).
PiemēriIzšaut bultu.
Stabili vārdu savienojumiKā bulta.
1.1.Šāda veida zīme virziena norādīšanai.
PiemēriBulta norādīja braukšanas virzienu.
1.2.Šāda veida rādītājs aparātos, kas norāda uz skalas iedaļām.
PiemēriBulta norāda uz degvielas daudzumu.
2.Bīdāms (parasti metāla) stienis aizvērtu durvju, vārtu u. tml. nostiprināšanai; aizbīdnis, aizšaujamais.
PiemēriAizšaut durvīm priekšā bultu.
2.1.Slēdzenes sastāvdaļa, kas pavirzās, (ko) aizslēdzot vai atslēdzot.
PiemēriAtgriezt atslēgas bultas.
Cilme:No lejasvācu bolte.