bumbulis
bumbulis -ļa, dsk. ģen. -ļu vīriešu dzimte, lietvārds
1.Ieapaļš, dažu lakstaugu stublāja vai saknes veidojums zemē – auga barības vielu krātuve.
PiemēriKartupeļu bumbuļi.
2.Neliels, apaļš veidojums.
PiemēriCepure ar bumbuli.
2.1.sarunvaloda Apaļš izcilnis, uztūkums.
PiemēriSataustīt vēderā bumbuli.