Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
bumbulis
bumbulis -ļa, dsk. ģen. -ļu lietvārds; vīriešu dzimte
1.Ieapaļš, dažu lakstaugu stublāja vai saknes veidojums zemē – auga barības vielu krātuve.
PiemēriKartupeļu bumbuļi.
  • Kartupeļu bumbuļi.
1.1.sarunvaloda Gums.
PiemēriDāliju, orhideju bumbulis.
  • Dāliju, orhideju bumbulis.
2.Neliels, apaļš veidojums.
PiemēriCepure ar bumbuli.
  • Cepure ar bumbuli.
  • Izveidot no dzijas bumbuļus.
2.1.sarunvaloda Apaļš izcilnis, uztūkums.
PiemēriSataustīt vēderā bumbuli.
  • Sataustīt vēderā bumbuli.