šķautņains
šķautņains -ais īpašības vārds; vīriešu dzimte
šķautņaina -ā īpašības vārds; sieviešu dzimte
šķautņaini apstākļa vārds
šķautņainība lietvārds; sieviešu dzimte
šķautņainums lietvārds; vīriešu dzimte
1.Tāds, kam ir šķautnes (1).
PiemēriŠķautņains priekšmets.
1.1.Tāds, kura apveidā ir taisnas līnijas, taisnstūra forma.
PiemēriViņa seja bija šķautņaina kā akmens klucis..
2.Ass, skarbs, nenogludināts (par cilvēku, viņa raksturu, personību).
PiemēriŠķautņains raksturs.