šķebīgs
šķebīgs -ais īpašības vārds; vīriešu dzimte
šķebīga -ā īpašības vārds; sieviešu dzimte
šķebīgi apstākļa vārds
šķebīgums lietvārds; vīriešu dzimte
Tāds, kas šķebina.
PiemēriŠķebīgs saldums.
- Šķebīgs saldums.
- Šķebīga smaka.
- Kūka bija par saldu un šķebīgu.
Stabili vārdu savienojumiŠķebīga dūša.
- Šķebīga dūša — nepatīkama fiziskā pašsajūta, kas rodas, piem., daudz ēdot ko saldu.