šķautņains
šķautņains -ais īpašības vārds; vīriešu dzimte
šķautņaina -ā īpašības vārds; sieviešu dzimte
šķautņaini apstākļa vārds
šķautņainība lietvārds; sieviešu dzimte
šķautņainums lietvārds; vīriešu dzimte
1.Tāds, kam ir šķautnes (1).
PiemēriŠķautņains priekšmets.
- Šķautņains priekšmets.
- Šķautņaini akmeņi.
- Asi, šķautņaini stikla gabali.
1.1.Tāds, kura apveidā ir taisnas līnijas, taisnstūra forma.
PiemēriViņa seja bija šķautņaina kā akmens klucis..
- Viņa seja bija šķautņaina kā akmens klucis..
2.Ass, skarbs, nenogludināts (par cilvēku, viņa raksturu, personību).
PiemēriŠķautņains raksturs.
- Šķautņains raksturs.
- Daudzi Miervaldi Birzi uzskatīja par šķautņainu, atskabargainu, negāciju pilnu cilvēku..