šķautņains
šķautņains -ais vīriešu dzimte, īpašības vārds
šķautņaina -ā sieviešu dzimte, īpašības vārds
šķautņaini apstākļa vārds
šķautņainība sieviešu dzimte, lietvārds
šķautņainums vīriešu dzimte, lietvārds
1.Tāds, kam ir šķautnes (1).
PiemēriŠķautņains priekšmets.
1.1.Tāds, kura apveidā ir taisnas līnijas, taisnstūra forma.
PiemēriViņa seja bija šķautņaina kā akmens klucis..
2.Ass, skarbs, nenogludināts (par cilvēku, viņa raksturu, personību).
PiemēriŠķautņains raksturs.