šķaidīt
šķaidīt -u, -i, -a, pag. -īju darbības vārds; transitīvs
šķaidīties darbības vārds; atgriezenisks
1.Mazināt (šķidruma, arī masas) koncentrāciju.
PiemēriŠķaidīt spirtu, vīnu, sulu ar ūdeni.
- Šķaidīt spirtu, vīnu, sulu ar ūdeni.
- Šķaidīt ievārījumu ar karstu ūdeni un lietot kā padzērienu.
- Koncentrātu šķaida ar ūdeni attiecībā 1:400.
2.Šķiest (ko šķidru, birstošu).
PiemēriPlunčājoties šķaidīt ūdeni pa gaisu.
- Plunčājoties šķaidīt ūdeni pa gaisu.
- Automašīna šķaida dubļus uz visām pusēm.
2.1.Šķiest, nelietderīgi tērēt.
PiemēriŠķaidīt miljonus.
- Šķaidīt miljonus.
3.Spiežot vai sitot, dauzot panākt, ka (kas) sadalās sīkās daļās.
PiemēriŠķaidīt izvārītos kartupeļus.
- Šķaidīt izvārītos kartupeļus.
- Šķaidīt flīzes.
- Ledlauzis šķaidīja ledu.
3.1.Virzot ko smagu, saspiest, iznīcināt.
PiemēriTanku kāpurķēdes šķaidīja neapbruņotus cilvēkus.
- Tanku kāpurķēdes šķaidīja neapbruņotus cilvēkus.