šķaidīt
šķaidīt -u, -i, -a, pag. -īju darbības vārds; transitīvs
šķaidīties darbības vārds; atgriezenisks
1.Mazināt (šķidruma, arī masas) koncentrāciju.
PiemēriŠķaidīt spirtu, vīnu, sulu ar ūdeni.
2.Šķiest (ko šķidru, birstošu).
PiemēriPlunčājoties šķaidīt ūdeni pa gaisu.
2.1.Šķiest, nelietderīgi tērēt.
PiemēriŠķaidīt miljonus.
3.Spiežot vai sitot, dauzot panākt, ka (kas) sadalās sīkās daļās.
PiemēriŠķaidīt izvārītos kartupeļus.
3.1.Virzot ko smagu, saspiest, iznīcināt.
PiemēriTanku kāpurķēdes šķaidīja neapbruņotus cilvēkus.