sētuve
sētuve [sȩ̃tuve] dsk. ģen. -vju lietvārds; sieviešu dzimte
1.Sēšanai izmantojams lēzens grozs vai koka trauks, kurā ieber sēklas un kuru sējējs uzkar sev kaklā vai pār plecu.
PiemēriPīta sētuve.
- Pīta sētuve.
- Piebērt pilnu sētuvi.
- Pagrābt graudus no sētuves.
1.1.Lauksaimniecības ierīce, kas paredzēta sēklu mehāniskai izkaisīšanai.
PiemēriDārzniecības saimnieks ar traktoru un sētuvi izbrauc laukā, sētuvē ir tūkstošiem mazītiņu sēkliņu, jo saimnieks šodien sēs burkānus.
- Dārzniecības saimnieks ar traktoru un sētuvi izbrauc laukā, sētuvē ir tūkstošiem mazītiņu sēkliņu, jo saimnieks šodien sēs burkānus.