piesmakt
piesmakt -smoku [-smùoku], -smoc [-smùoc], -smok [-smùok], pag. -smaku intransitīvs, darbības vārds
piesmakums vīriešu dzimte, lietvārds
1.Zaudēt skanīgumu, dzidrumu (par balsi).
PiemēriPiesmakusi balss.
1.1.Būt ar šādu balsi (par cilvēku).
PiemēriPēc svinībām viņš bija mazliet piesmacis.
1.2. Tāds, kam nav skanīguma, dzidruma.
PiemēriAtskanēja piesmakuši čuksti.
2.formā: trešā persona Kļūt smacīgam (par gaisu telpā).
PiemēriZiemas mēnešos gaiss nereti piesmok, jo aukstā laikā telpas vēdinām retāk.
2.1.Kļūt tādam, kurā ir smacīgs gaiss.
PiemēriNav patīkami sportot piesmakušā telpā.