svīst
svīst svīstu, svīsti, svīst, pag. svīdu darbības vārds; intransitīvs
1.Būt tādam, uz kura ķermeņa, ķermeņa daļām izdalās sviedri (parasti lielā daudzumā); pārklāties ar sviedriem (par ķermeni, ķermeņa daļām).
PiemēriSlimnieks stipri svīst.
- Slimnieks stipri svīst.
- Bērns aizmiegot svīst.
- Pie lielas slodzes zirgs svīst.
- Svīst paduses.
- Karstā laikā svīst piere.
1.1.pārnestā nozīmē Darīt ko ar lielu fizisku vai garīgu piepūli.
PiemēriLai tiktu uz sacensībām, viņš ir gatavs svīst treniņos.
- Lai tiktu uz sacensībām, viņš ir gatavs svīst treniņos.
- Svīst pie gludināmā dēļa.
- Dienām svīst pie datora.
2.formā: trešā persona Kļūt mitram, pārklāties ar sīkiem ūdens pilieniem, atdziestot tvaikiem.
PiemēriDzīvoklī svīst pakešu logi.
- Dzīvoklī svīst pakešu logi.
- Aukstajā laikā siena svīst.
- Brilles sāk svīst ciet.
3.formā: trešā persona Aust; sākties, iesākties.
PiemēriJau svīst rīta gaisma.
- Jau svīst rīta gaisma.
- Svīst miglains rīts.
- Svīst jauna diena.
Stabili vārdu savienojumiGaisma svīst.
- Gaisma svīst — saka, kad no rīta sāk kļūt gaišs, parādās gaisma.