svītra
svītra lietvārds; sieviešu dzimte
1.Šaura, garena (uzvilkta, krāsota, reljefa u. tml.) josla, kas (parasti mērķtiecīgi) veidota (kā) virsmā.
PiemēriHorizontāla svītra.
Stabili vārdu savienojumiSvītru kods.
1.1.Šaurs, garens veidojums uz (kā) virsmas.
PiemēriŠauras uzacu svītras.
1.2.Samērā šaura, garena josla, kas izdalās apkārtējā apkaimē, vidē ar savu atšķirīgo krāsu, formu u. tml.
PiemēriPār dzīvnieka muguru stiepjas tumša svītra.
Stabili vārdu savienojumiPāršaut pār svītru. Pārvilkt svītru. Svītra pāri.