svītrot
svītrot -oju, -o, -o, pag. -oju darbības vārds; transitīvs
1.Veidot (kam) svītru vai svītras.
PiemēriSvītrot papīru.
2.Velkot pāri (teksta daļai, tekstam) svītru vai svītras, norādīt, ka (teksta daļa, teksts) ir nederīgs.
PiemēriSvītrot nepareizi uzrakstīto vārdu.
2.1.Velkot pāri svītru (piem., kam sarakstā iekļautam), atzīt par nepiemērotu, nevajadzīgu u. tml.; atcelt, atzīt par nevajadzīgu u. tml.
PiemēriSvītrot kandidāta uzvārdu vēlēšanu biļetenā.