kalt
kalt kaļu, kal, kaļ, pag. kalu transitīvs, darbības vārds
kalties atgriezenisks, darbības vārds
1.Sitot ar āmuru, apstrādāt (metālu); šādā veidā strādāt.
PiemēriKalt nokaitētu dzelzs gabalu.
1.1.Apstrādājot ar triecieniem metālu, veidot no tā (ko).
PiemēriKalt cirvi, pakavus, arkla lemesi, zobenu.
Stabili vārdu savienojumiKalt zirgu.
1.2. Būt veidotam no metāla vai pārklātam ar metālu (metāla stiprinājumiem, rotājumiem u. tml.).
PiemēriSudrabā kalts gredzens.
Stabili vārdu savienojumiBruņās kalts. Ledū kalts.
2.Ar triecieniem (parasti izmantojot kaltu un āmuru) drupinot, šķeļot apstrādāt; šādi apstrādājot, veidot (ko).
PiemēriIela bruģēta ar kaltiem akmeņiem.
2.1.formā: trešā persona Ar knābja cirtieniem, sitieniem drupināt (parasti koka daļas) – par putniem; šādi veidot (kur dobumu, caurumu u. tml.).
PiemēriDzenis ar knābi kaļ sauso stumbru.
3.sarunvaloda Censties iegaumēt (parasti mehāniski, daudzreiz atkārtojot).
PiemēriKalt garo dzejoli no galvas.
Stabili vārdu savienojumiKalt dzelzi, kamēr (tā vēl) karsta. Kalt plānus. Kalt rīmes. Kalt važās.