Paplašinātā meklēšana
Meklējam kalt.
Atrasts vārdos (27):
Atrasts etimoloģijās (4):
- No lejasvācu dāler (vācu Taler), kam pamatā ir lejasvācu dal (vācu Tal) 'ieleja', jo pirmie dālderi kalti no Joahima ielejā iegūtā sudraba. (šķirklī dālderis)
- No angļu guinea, Guinea 'Gvineja', jo pirmās monētas kaltas no zelta, kas bija atvests no Gvinejas. (šķirklī gineja)
- No franču louis d'or, no Francijas karaļa vārda Louis, jo pirmos luidorus sāka kalt Luija XIII laikā. (šķirklī luidors)
- No hindi rūpiya, kam pamatā sanskrita rūpya 'kalts sudrabs'. (šķirklī rūpija)
Atrasts normatīvajos komentāros (1):
Atrasts vārdu savienojumos (8):
Atrasts skaidrojumos (68):
- rūnakmens Akmens (piem., kapakmens), kurā ir iekalts uzraksts kādā no seno ģermāņu valodām; rūnu akmens.
- rūnu akmens akmens, kurā ir iekalts uzraksts kādā no seno ģermāņu valodām; rūnakmens.
- svītrenis Akmeņkaļa kalts svītru veidošanai.
- iekalt Aplikt (ap locekļiem) un sakalt (važās).
- apraut Apžāvēt, apkaltēt (par vēju, sauli).
- urbt Ar īpašu iekārtu (kurā, piemēram, darbojas rotējošs kalts) izveidot gruntī cilindrisku kanālu (piemēram, kalnrūpniecības darbos); šādā veidā meklēt, iegūt (derīgos izrakteņus).
- žāvēt Ar siltumu, gaisa plūsmu mazināt (kā) mitrumu, ūdens saturu; kaltēt.
- kalt Ar triecieniem (parasti izmantojot kaltu un āmuru) drupinot, šķeļot apstrādāt; šādi apstrādājot, veidot (ko).
- zaurēt Censties iegaumēt (parasti mehāniski, daudzreiz atkārtojot); kalt (3).
- puskaltis Daļēji nokaltis.
- puskaltis Daļēji sakaltis (par pārtikas produktiem).
- pusnokaltis Daļēji, pa pusei nokaltis.
- iezubrīt Daudzreiz atkārtojot, iemācīties, iegaumēt (parasti mehāniski, bez izpratnes); iekalt.
- sakalt Iekalt (1).
- sakalt Iekalt (3).
- iekalt Iestiprināt (ko) izkaltā robā, caurumā u. tml.
- izkalties Ilgāku laiku, daudz kalt.
- kriukšķis Īslaicīgs, ass troksnis, kas rodas, piem., ja kas ciets, sakaltis tiek kosts, spiests.
- izkaldināt Izkalt.
- pārkalt kalt vēlreiz, no jauna; kaļot pārveidot par ko citu.
- sakaltēt kaltējot panākt, ka (kas) iegūst vēlamās īpašības; kaltējot ievērojami samazināt (kā) mitrumu, ūdens saturu.
- piekaltēt kaltējot sagatavot (ko) lielākā vai pietiekamā daudzumā.
- rozīne kaltēta vīnoga.
- vobla kaltēta, vītināta zivs.
- tēja kaltētas (parasti ārstniecības) augu daļas; dzēriens, kas pagatavots no šādām augu daļām.
- safrāns kaltētas šā auga ziedu drīksnas, ko izmanto par garšvielu un pārtikas krāsvielu.
- kalums kalts (metāla) priekšmets, piederums.
- veidkalts kalts apstrādājamās virsmas (parasti sarežģīti izliektas, ieliektas) formas veidošanai.
- čakārnis kalts metāla āmurs ar vara vai metāla važiņām.
- nokalt Kaļot (metālu), izveidot, izgatavot (priekšmetu); izkalt (1).
- uzkalt Kaļot (metālu), izveidot, izgatavot (priekšmetu); izkalt (1).
- iekalt Kaļot (piem., ar kaltu), ieveidot (uzrakstu, zīmi u. tml.).
- kaldināt Kaļot veidot; apkalt.
- vītināt Konservēt (iesālot un žāvējot, kaltējot).
- salmene Kurvjziežu (asteru) dzimtas augs, kam ir spilgti ziedi, kuri arī sakaltuši saglabā dabisko krāsu un formu [Helichrysum bracteatum].
- zemes kluči lieli sakaltuši augsnes gabali.
- kriukš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, asu troksni, kas rodas, piem., ja kas ciets, sakaltis tiek kosts, spiests.
- sērt Likt labību, linus uz rijas ārdiem kaltēšanai.
- pažāvēt Neilgu laiku kaltēt.
- serūzis Neliela piebūve pie rijas, kur novieto kaltēšanai paredzēto vai izkaltēto labību.
- knapsieriņš Neliels, kaltēts (parasti konusveida) biezpiena sieriņš.
- apskretis Netīrs, apbružāts; apkaltis ar netīrumiem.
- brūns Nokaltis (par augiem, to daļām).
- sausenis Nokaltis koks.
- sausnis Nokaltis koks.
- siens Nopļauta, izkaltēta zāle, kas izmantojama lopbarībai.
- pārkaltēt Pārāk izkaltēt, sakaltēt.
- pārkaldināt Pārkalt.
- sausiņš Pārtikas produkts – kaltētas maizes vai īpaša maizes izstrādājuma šķēle ar vai bez piedevām.
- makaroni Pārtikas produkts, ko gatavo no neraudzētas mīklas, izveidojot to caurules, spirāles u. tml. formā un izkaltējot; šāds pārtikas produkts caurules formā.
- apkalums Paveikta darbība, rezultāts --> apkalt; metāla kārta, ar ko (kas) ir apkalts.
- kalums Paveikta darbība, rezultāts --> kalt (1); kalšanas veids, paņēmiens; kaļamais materiāls.
- kalums Paveikta darbība, rezultāts --> kalt (2, 3).
- kunkulis Pika (piem., no kā sakaltuša).
- kriukšķēt Radīt īslaicīgu, asu troksni (piem., par ko cietu, sakaltušu, kas tiek kosts, spiests); atskanēt šādam troksnim.
- čakstēt Radīt paklusu, neskaidru troksni (par ko vieglu, sausu, sakaltušu, kas saskaras ar ko).
- krevele Raupja, atmirusi ādas vai gļotādas kārta; sarecējušu, sakaltušu asiņu, arī atmirušu audu kārta virs dzīstoša ievainojuma.
- kauls Sakaltuši dažu augu stublāji.
- rīvmaize Smalki sarīvēta kaltēta maize (parasti baltmaize).
- izdedzināt Spēcīgi karsējot, ļoti izkaltēt, arī iznīcināt (augus); ļoti izkaltēt (dārzu, lauku), tā ka aiziet bojā augi (par sauli).
- izslāpis Tāda (zeme, augsne), kas ir izkaltusi.
- dzelžots Tāds, kam ir dzelzs, tērauda daļas; tāds, kas ir apkalts ar dzelzi, tēraudu.
- saskretis Tāds, kas ir (parasti ļoti, viscaur) netīrs, klāts apkaltušiem, sacietējušiem netīrumiem.
- kalte Telpa, arī celtne ar iekārtu (piem., graudu) kaltēšanai; attiecīgā iekārta.
- vīst Ūdens trūkuma dēļ zaudējot šūnu spraigo stāvokli, kļūt ļenganam, izkaltušam (par augiem, to daļām).
- sausziedes Viengadīgi augi ar samērā sausiem, salmainiem ziediem, kuri arī sakaltuši saglabā dabisko krāsu un formu.
- kritala Zemē nokritis nokaltis, arī satrupējis koks, koka daļa.
- krustakmens Zīme zemes gabala robežpunktu iezīmēšanai – liels zemē ierakts akmens, kura virszemes daļā ir iekalts krusts.
Atrasts piemēros (200):
- skrīne ..Jezups gāja sakristejas priekštelpā, kur stāvēja ar dzelzi apkalta, aprūsējusi skrīne..
- kalst "..ko tādi jauni cilvēki te kalta tajā mušu pilnajā istabā.."
- slaka "Bagātie ir cita slaka. Tie otram no rokas sakaltušu uts ādu izraus un vēl pirkstus nokodīs. Mums [trūcīgajiem] tas nav asinīs."
- piekalt Acis piekaltas fotogrāfam.
- aizkaltēt Aizkaltēt augsni.
- aizkaltēt Aizkaltēt puķu dēstus.
- aizkalst Aizkaltusi zeme.
- aizkalst Aizkaltušas priedītes.
- kalts Akmeņkaļa kalts.
- sudrabnauda Anglijā kalta visa Latvijas sudrabnauda, metāla latus kala no 835° sudraba.
- ziednesis Apgriezt nokaltušos ziednešus.
- dzelzs Apkalt ar dzelzi.
- apkalt Apkalt vārtus, durvis.
- apkalt Apkalt zirgu.
- zirgs Apkalt zirgu.
- apkaltēt Apkaltēt kumelītes, ābolus.
- šķirsts Apkalts šķirsts.
- apkalst Apkaltusi maize.
- apkalst Apkaltušas zivis.
- apzāģēt Apzāģēt nokaltušos zarus.
- kalts Ar āmuru un kaltu izkalt gropi.
- apkalt Ar metāla rotājumiem apkalta lādīte.
- purns Ar metālu apkalti zābaku purni.
- atkalt Atkalt aizmūrēto caurumu.
- atkalt Atkalt ledu ar metāla cirtņiem.
- atkalt Atkalt vadu no apmetuma.
- atplēst Atplēst gabaliņu no kaltētas zivs.
- atvilkt Atvilkt nokaltušo stumbru pie ugunskura.
- sakalt Baļķi ir sakalti ar dzelzi.
- nīkuļot Bērzs nīkuļoja un pēc kāda laika nokalta.
- bulgurs Bulgurs ar saulē kaltētiem tomātiem.
- sauss Dārzs izkaltis sauss.
- izkalst Dīķis vasarā izkalta.
- aiznest Elevators aiznes graudus uz kalti.
- sašķīst Gadiem kaltie plāni sašķīda gabalos.
- kalts Galdnieka kalts.
- sakaltēt Garšaugi man ir sasaldēti un sakaltēti.
- iekalt Granītā iekaltā krastmala.
- kalt Granītā kalts piemineklis.
- grauds Graudu kalte.
- izkaltēt Ieilgušais sausums izkaltējis mežus.
- iekalt Iekalt dzejoli.
- iekalt Iekalt formulas galvā uz visiem laikiem.
- iekalt Iekalt gadaskaitli.
- katordznieks Iekalt katordznieku važās.
- važa Iekalt važās.
- kalt Iela bruģēta ar kaltiem akmeņiem.
- nobeigties Iestādītais krūms ir nokaltis un nobeidzies.
- cirtnis Izkalt caurumu ar āmuru un cirtni.
- izkalt Izkalt lemesi, zobenu, svečturi.
- izkalt Izkalt pieminekli.
- izkalt Izkalt sēklas no čiekuriem.
- izkalt Izkalt sienā caurumus.
- zemcilnis Izkalt zemcilni.
- izkaltēt Izkaltēt graudus kaltē.
- izkaltēt Izkaltēt izmirkušos zābakus pie krāsns.
- izkaltēt Izkaltēt liepziedus tējai.
- pupiņa Izkaltēt pupiņas.
- izkaltēt Izkaltēt salijušo mēteli.
- birzt Izkaltētais zieds no pieskāriena birst.
- izkalties Izkalties cauri sienai.
- sakārnis Izkaltis kā sakārnis.
- izkalst Izkaltis večuks.
- slāpt Izkaltusī zeme slāpa pēc lietus.
- izkalst Izkaltušas rokas un kājas.
- kamara Izkaltušas zemes kamara.
- sabirt Izkaltušie zaļumi sabirst pulverī.
- izlauzīt Izlauzīt krūmam sakaltušos zarus.
- piekalst Izmazgāt piekaltušo katlu.
- puskaltis Izzāģēt puskaltušos zarus.
- pusnokaltis Izzāģēt pusnokaltušos zarus.
- saspiest Izžāvēto kūdru pēc izkaltēšanas saspiež briketēs.
- piekalt Jēzus tika piekalts krustā.
- sakaltēt Kā sakaltēt sēnes ziemai?
- pievilkties Kad puisis izgāja no veikala, pie viņa pievilkās izkaltis večuks.
- kādēļ Kādēļ koks nokaltis?
- apbirt Kaktusa ziedpumpuri sakalta un apbira.
- kalt kalt cirvi, pakavus, arkla lemesi, zobenu.
- kalt kalt durvīs dobumu slēdzenei.
- kalt kalt garo dzejoli no galvas.
- kalt kalt monētas.
- kalt kalt nokaitētu dzelzs gabalu.
- no kalt pieminekli no laukakmens.
- kalt kalt sienā caurumu.
- kalt kalt vācu valodas darbības vārdu pamatformas.
- kaltēt kaltēt graudus.
- iesals kaltēt iesalu.
- kaltēt kaltēt sagrieztos ābolus uz plīts.
- sausziedes kaltēt sausziedes.
- saberzt kaltētās sēnes saberž pulverī.
- kaltēt kaltētas sēnes, zivis.
- čili kaltēti čili pipari.
- bruģakmeņi kalti bruģakmeņi.
- bruģis kaltu akmeņu bruģis.
- kaltēt Karstā saule ātri kaltē sienu.
- skalturis Koka skalturis.
- nokalst Kokam nokalta un nobira lapas.
- kalte Kokmateriālu kalte.
- plakandzelzis Konstrukcija ar kaltām plakandzelzs dekoratīvām detaļām.
- kontakt- Kontaktkaltēšana.
- rapieris Korporācijas vapeni greznoja sudrabā kalts rapieris.
- feniņš Kurzemes bīskapijā kalts feniņš.
- dālderis Kurzemes hercoga dālderi kalti 1644. gadā.
- saspraust Kurzemnieces savu bagātību izrādīja ar daudzām bagātīgi rotātām villainēm, saspraužot tās ar lielām kaltām sudraba un pat zelta saktām.
- sakalt Ķēdēs sakalti katordznieki.
- labība Labības kalte.
- kalte Labības, graudu kalte.
- kalt Lāde ar dzelzī kaltiem stūriem.
- pārkalst Laikā, kad bija jāsēj, zeme pārkalta.
- sviedrains Laimi izkalt ir smagi, grūti un sviedraini.
- laist Laist darbā kaltu un āmuru.
- sakalt Ledus sakalta upe.
- izkalst Lielajā karstumā izkalta ganības.
- nokalst Lielajā sausumā nodzeltēja un nokalta zāle.
- slapināt Lietus slapināja putekļainos ceļus un izkaltušo zemi.
- izkalst Malka saulē izkaltusi.
- tukšs Mazais dīķītis izkaltis tukšs.
- piekalst Mēģināt dabūt nost no brūces piekaltušo marli.
- iekalt Mirdz ledū iekaltais ezers.
- iekalt Misiņa vākos iekalta grāmata.
- kaltuve Monētu kaltuve.
- izkalst Mute no runāšanas pavisam izkaltusi.
- kaltuve Naudas kaltuve.
- iekaltēt Nedrīkst iekaltēt auga saknes.
- pārkaltēt Nedrīkst pārkaltēt vai pārlaistīt telpaugus.
- nedzīvs Nedzīvs, nokaltis zars.
- apkalst No sausuma kokiem visas lapas apkaltušas.
- nokalt Nokalt jaunas lata monētas.
- nokalt Nokalt naglu.
- nokalt Nokalt no sienas veco apmetumu.
- nokaltēt Nokaltēt istabas puķes.
- nokalst Nokaltis koks.
- stumbenis Nokaltuša koka stumbenis.
- atlupt Nokaltušajam kokam miza atlupusi.
- atbirt Nokaltušās ziedlapas atbirst.
- nokalst Nokaltušie ābeles zari tika izgriezti.
- nokopt Nokopt vecos, nokaltušos augus.
- apkalst Nopļautais āboliņš pusdienas saulē un vējā jau bija apkaltis.
- zārds Nosukātās linu pogaļas lika kaltēties zārdos 3–5 nedēļas, tad kūla.
- kalte Ogu, augļu un dārzeņu kalte.
- padzirdīt Padzirdīt izkaltušo puķi kārtīgi.
- izkalst Pagalmā zāle izkaltusi brūna.
- parafinēt Parafinēt izkaltētus ziedus.
- stumbens Pāri palicis tikai sakaltis stumbēns, kas nekad nespēs izdzīt nevienu zaļu lapu.
- pārkalt Pārkalt zobenus lemešos.
- uzkost Pie alus uzkost kaltētas zivis.
- kalējs Pie kalēja apkalt zirgu.
- piekalst Pie šķīvja piekaltušas ēdiena atliekas.
- piekalt Piekalt ar ķēdēm pie staba.
- piekalt Piekalt skatienu TV ekrānam.
- piekaltēt Piekaltēt sēklas vairākiem gadiem.
- piekalst Piekaltis šķīvis.
- piekalst Piekaltuši dubļi, netīrumi.
- piekalst Piekaltuši trauki.
- iekalt Piemineklī iekaltais uzraksts.
- sīkrūpniecība Pilsētas iedzīvotāji nodarbojās ar sīkrūpniecību – galvenokārt tur bija mehāniskās darbnīcas, akmeņkaltuves, koka un ādas apstrādes uzņēmumi.
- apkalst Pīrāgi ātri apkalta.
- puskaltis Puskaltis koks.
- puskaltis Puskaltusi maize.
- pusnokaltis Pusnokaltis ozols.
- pus- Pusnokaltis.
- pusnokaltis Pusnokaltusi priede.
- sērs Reiz nokaltīs raudošais bērzs, Kas pāri kapam līkst sērs, Kādai mūžīgai piemiņai stādīts.
- gausa Rija kūpēja, un graudi siltumā kalta, smalki knikstēdami, tie nesīs mājā sātu un gausu atkal veselu gadu.
- aizkalst Rīkle aizkaltusi no putekļiem.
- izgriezt Rožu krūmam izgrieza nokaltušos ziedus.
- rūnakmens Rūnakmens ar iekaltu aizlūgumu.
- sakalt Sakalt galvā informāciju.
- sakalt Sakalt pakavus.
- sa- Sakalt stieņu galus.
- sakalt Sakalt važās.
- sakaltēt Sakaltēju aveņu zariņus tējai.
- sakaltēt Sakaltētas maizes doniņas.
- sakalst Sakaltis kā asaka.
- sakalst Sakaltis māls.
- dona Sakaltusi dona.
- sakalst Sakaltusi maize.
- kams Sakaltuša māla kami.
- sakalst Sakaltušas koku lapas.
- sakalst Sakaltuši koki.
- kriukšķēt Sakaltušie zari lūza kriukšķēdami.
- sakoptība Sakoptības iespaidu rada metālā kaltais žogs.
- vobla Salītas, kaltētas voblas Krievijā ir bieži sastopama uzkoda pie alus.
- celmaine Saulē izkaltusi celmaine.
- sakalst Saulē sakaltušas lūpas.
- sakaltēt Saulē sakaltušas puķes.
- kaltēt Sausais vējš kaltē.
- pārkaltēt Sausums pārkaltējis zemi.
- kaltēt Sestdienās krodzinieks atļauj dziedāt. Viņš zina: tas kaltē rīkli un vairo apgrozījumu.
- izkalst Siens izkalta ātri.
- apkaltēt Sienu mazliet apkaltēja un sakrāva zārdos.
- piekalt Sieviete no dzimšanas piekalta ratiņkrēslam.
- izkalst Slimnieks izkalta dažu nedēļu laikā.
- stēla Stēlā iekalti kritušo cīnītāju vārdi.
- kaltēt Stipri kaltēja, un Ingus piegāja pie krāna nodzerties.
- svērējs Strādāt kaltē par vecāko svērēju.
- kalt Sudrabā kalts gredzens.
- aizkalst Sūna vietām bija aizkaltusi.
- maize Svaiga, cieta, sakaltusi maize.
- pupumētra Svaigas, kaltētas pupumētru lapas.
kalt citās vārdnīcās:
Tēzaurs
LLVV
MEV