kunkulis
kunkulis -ļa, dsk. ģen. -ļu lietvārds; vīriešu dzimte
1.Sabiezējusi, sarecējusi neliela pika (piem., ēdienā).
PiemēriBiezputras kunkulis.
- Biezputras kunkulis.
- Ķīselis ar kunkuļiem.
- Maisīt mērci, lai neveidotos kunkuļi.
1.1.Pika (piem., no kā sakaltuša).
PiemēriMāla, zemes kunkulis.
- Māla, zemes kunkulis.
1.2.Apaļš veidojums, bumbulis, nelīdzenums.
PiemēriKunkulis padusē.
- Kunkulis padusē.
- Cieti kunkuļi guļvietā.
2.Mazs bērns, zīdainis.
PiemēriSegās satīts kunkulis.
- Segās satīts kunkulis.
- Paņemt rokās mazo, brēcošo kunkuli.