izgriezt2
izgriezt [izgriêzt] -griežu, -griez, -griež, pag. -griezu darbības vārds; transitīvs
1.Griežot atdalīt (daļu no kā vesela).
PiemēriIzgriezt ķirsim vecos zarus.
- Izgriezt ķirsim vecos zarus.
- Izgriezt ābolam serdi.
- Rožu krūmam izgrieza nokaltušos ziedus.
- Izgriezt rakstu no avīzes, ēdienu receptes no žurnāla.
2.Griežot izgatavot, izveidot (priekšmetu); griežot izveidot, radīt (piem., caurumu, robu priekšmetā).
PiemēriIzgriezt no finiera dzīvnieku figūriņas.
- Izgriezt no finiera dzīvnieku figūriņas.
- Izgriezt kastē caurumus.
- Būdiņa ar durvīs izgrieztu sirdi.
2.1. Tāds, kam ir liels izgriezums, dziļš šķēlums u. tml.
PiemēriDziļi izgriezta veste.
- Dziļi izgriezta veste.
- Ovāli izgriezts dekoltē.