izgrauzt
izgrauzt -graužu, -grauz, -grauž, pag. -grauzu darbības vārds; transitīvs
izgrauzums lietvārds; vīriešu dzimte
1.Graužot padarīt (ko) viscaur caurumainu, robainu u. tml.; graužot radīt (kur caurumu, robu u. tml.).
PiemēriIzgrauzt ābolu.
- Izgrauzt ābolu.
- Bērns izgrauzis cepumu.
- Pele izgrauzusi sierā robu.
- Kukaiņi izgrauzuši vecajā kokā ejas.
2.formā: trešā persona Plūstot padarīt viscaur robainu; plūstot izveidot – par ūdeņiem.
PiemēriStraume izgrauzusi upes krastus.
- Straume izgrauzusi upes krastus.
- Pavasara tērces izgrauzušas ceļu uz upi.
- Ūdens izgrauzis smilšakmenī daudzas alas.