izgrauzt
izgrauzt -graužu, -grauz, -grauž, pag. -grauzu transitīvs, darbības vārds
izgrauzums vīriešu dzimte, lietvārds
1.Graužot padarīt (ko) viscaur caurumainu, robainu u. tml.; graužot radīt (kur caurumu, robu u. tml.).
PiemēriIzgrauzt ābolu.
2.formā: trešā persona Plūstot padarīt viscaur robainu; plūstot izveidot – par ūdeņiem.
PiemēriStraume izgrauzusi upes krastus.