izgrebt
izgrebt -grebju, -greb, -grebj, pag. -grebu darbības vārds; transitīvs
1.Grebjot izgatavot (priekšmetu).
PiemēriIzgrebt koka karoti.
- Izgrebt koka karoti.
1.1.Grebjot izveidot (piem., iedobumu, attēlu).
PiemēriIzgrebt baļķa galos iedobes.
- Izgrebt baļķa galos iedobes.
- Kokā izgrebts pilsētas siluets.
1.2.Izņemt (kam vidu).
PiemēriIzgrebt koka bluķim vidu.
- Izgrebt koka bluķim vidu.
- Ar tējkaroti izgrebt bumbierim serdi.