izgriezt1
izgriezt [izgriẽzt] -griežu, -griez, -griež, pag. -griezu transitīvs, darbības vārds
1.Pagriežot (transportlīdzekli) mainīt virzienu un izbraukt (to no kurienes, kur, uz kurieni).
PiemēriIzgriezt traktoru ārā no meža.
2.Strauji pagriezt (roku, kāju) pretējā virzienā, izraisot sāpes, radot traumu; izmežģīt.
PiemēriUzbrucēji gājējam izgrieza rokas.
Stabili vārdu savienojumiIzgriezt krūtis.
3.Apvērst (apģērbu, tā daļu) ar iekšpusi uz āru.
PiemēriIzgriezt kabatas uz āru.
4.Griežot, spiežot atbrīvot no ūdens (parasti slapjas drēbes).
PiemēriIzgriezt izmazgāto veļu, samirkušās drēbes.
6.sarunvaloda Ar separatoru sadalīt, atdalīt.
PiemēriIzgriezt pienu.
7.sarunvaloda Ilgāku laiku, daudz griezt dejā (kādu); izdancināt.
PiemēriIzgriezt valsī meitenes.
7.1.Veidojot apļus, dejot.
PiemēriIzgriezt valsi pa visu zāli.
Stabili vārdu savienojumiKrūti izgriezis (iet, staigā). Krūtis izgriezis (iet, staigā).