izgrūst
izgrūst -grūžu, -grūd, -grūž, pag. -grūdu darbības vārds; transitīvs
1.Grūžot izvirzīt (no kurienes, kur u. tml.).
PiemēriIzgrūst malku no kravas kastes.
- Izgrūst malku no kravas kastes.
- No istabas tika izgrūstas vecās mēbeles.
1.1.Ar grūdienu, spiedienu izvadīt, izspiest (parasti par mehānismiem).
PiemēriLokomotīve izgrūda tvaika mutuli.
- Lokomotīve izgrūda tvaika mutuli.
- Atgrieztais krāns izgrūda spēcīgu ūdens strūklu.
2.Spēji radīt (samērā īsu skaņu) – par dzīvām būtnēm.
PiemēriSuns izgrūda dusmīgus rējienus.
- Suns izgrūda dusmīgus rējienus.
- Dzērves purvā izgrūda spalgas klaigas.
- pārnestā nozīmē Motors izgrūda rēcošas skaņas.
2.1.Strauji, spēji, arī ar pūlēm pateikt, izrunāt; īsi, aprauti, arī negribīgi pateikt, izrunāt.
PiemēriIzgrūst dusmīgus vārdus.
- Izgrūst dusmīgus vārdus.
- Izgrūst nepārdomātu solījumu.
- Slimnieks sāpēs izgrūda vaidus.
- Izgrūst strupu atbildi.
Stabili vārdu savienojumiIzgrūst caur zobiem.
- Izgrūst caur zobiem — dusmīgi, īgni, parasti paklusu izrunāt.
2.2.sarunvaloda Nejauši izstāstīt, izpļāpāt (ko).
PiemēriBērns nedomājot izgrūda par savu noslēpumu.
- Bērns nedomājot izgrūda par savu noslēpumu.
3.sarunvaloda Izdot, iztērēt naudu (parasti steigā, nepārdomāti).
PiemēriIzgrūst visu algu sīkumos.
- Izgrūst visu algu sīkumos.
- Izgrūst simt latu par neko.