izgrūt
izgrūt 3. pers. -grūst, pag. -gruva intransitīvs, darbības vārds
1.Grūstot, brūkot izgāzties, izbirt.
PiemēriMājai stūris izgruvis.
2.Strauji, ar sparu izvirzīties (no kurienes, kur, kam cauri, caur ko).
PiemēriNo klases izgruva laukā skolēnu bars.