Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
izgudrot
izgudrot -oju, -o, -o, pag. -oju darbības vārds; transitīvs
1.Radošas darbības rezultātā radīt, izveidot (ko jaunu, nebijušu, ar praktisku vai zinātnisku nozīmi).
PiemēriIzgudrot jaunas zāles.
2.sarunvaloda Izdomāt.
PiemēriIzgudrot nosaukumu.
2.1.Izdomāt to, kā nav, kas nav bijis īstenībā.
PiemēriIzgudrot visādas muļķības.
2.2.Padomājot atrisināt, izlemt (piem., kādu jautājumu); izdomāt.
PiemēriIzgudrot, ko iesākt.