izgudrot
izgudrot -oju, -o, -o, pag. -oju darbības vārds; transitīvs
1.Radošas darbības rezultātā radīt, izveidot (ko jaunu, nebijušu, ar praktisku vai zinātnisku nozīmi).
PiemēriIzgudrot jaunas zāles.
- Izgudrot jaunas zāles.
- Izgudrot divriteni.
2.sarunvaloda Izdomāt.
PiemēriIzgudrot nosaukumu.
- Izgudrot nosaukumu.
- Izgudrot brauciena maršrutu.
2.1.Izdomāt to, kā nav, kas nav bijis īstenībā.
PiemēriIzgudrot visādas muļķības.
- Izgudrot visādas muļķības.
2.2.Padomājot atrisināt, izlemt (piem., kādu jautājumu); izdomāt.
PiemēriIzgudrot, ko iesākt.
- Izgudrot, ko iesākt.
- Izgudrot, kā palīdzēt.