izdomāt
izdomāt [izduõmât] -āju, -ā, -ā, pag. -āju darbības vārds; transitīvs
1.Domājot atrast (atbildi uz kādu jautājumu); izlemt (ko); pabeigt domāt, risināt (domu).
PiemēriIzdomāt, ko darīt.
- Izdomāt, ko darīt.
- Izdomāt, kur turpināt mācības.
- Izdomāt, kā palīdzēt draugam.
- Izdomāt visu līdz galam, līdz pēdējam sīkumam.
1.1.Domās pārskatīt, novērtēt; pārdomāt.
PiemēriIzdomāt visu savu dzīvi.
- Izdomāt visu savu dzīvi.
- Izdomāt laimīgākos mūža brīžus.
2.Domāšanas procesā, iztēlē radīt, izveidot no jauna (tēlu, priekšstatu, ideju u. tml.).
PiemēriIzdomāt dienas plānu, ekskursijas maršrutu.
- Izdomāt dienas plānu, ekskursijas maršrutu.
- Izdomāt atbildi uz jautājumu.
- Izdomāt sižetu jaunajam romānam.
- Bērni izdomāja dažādas rotaļas.
- Kaķēnam vajadzēja izdomāt vārdu.
2.1.Domāšanas procesā radīt, izveidot ko īstenībai neatbilstošu, nepatiesu.
PiemēriIzdomāt melus.
- Izdomāt melus.
- Izdomāta slimība.
- Daži stāsta varoņi ir izdomāti.