izdot
izdot [izduôt], [izduõt] -dodu, -dod, -dod, pag. -devu transitīvs, darbības vārds
1.Dodot (no rokas rokā) izvirzīt ārā (no kurienes, kur u. tml.).
PiemēriIzdot somas pa logu.
2.Izdalīt, izsniegt lietošanā.
PiemēriIzdot strādniekiem darba tērpus.
2.1.Izsniegt (noteiktai personai attiecīgi noformētu dokumentu).
PiemēriIzdot pasi, vīzu, pilnvaru, laulības apliecību.
3.Iespiest un laist klajā, publicēt (grāmatas, laikrakstus u. tml.).
PiemēriIzdot bērnu grāmatas.
4.Radīt un publiskot (juridiska satura dokumentu).
PiemēriIzdot likumu.
5.Radīt (skaņu).
PiemēriIzdot nesaprotamas, dīvainas skaņas.
6.Izlietot (naudu), samaksājot (par ko).
PiemēriIzdot naudu par grāmatām.
6.1.Atdot atpakaļ (naudas) pārpalikumu pēc samaksas.
PiemēriKasiere izdod sīknaudu.
7.sarunvaloda Nodot lietošanā par samaksu; izīrēt.
PiemēriIzdot istabu.
7.1.Iznomāt, izrentēt.
PiemēriIzdot savu zemi uz pieciem gadiem.
8.Nodot (personu) citas valsts vai personas rīcībā.
PiemēriIzdot kara noziedzniekus.
Stabili vārdu savienojumiIzdot pēdējo kapeiku. Izdot pie vīra.