Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
izgulēties
izgulēties -guļos, -gulies, -guļas, pag. -gulējos darbības vārds; atgriezenisks
1.Guļot miegā, pilnīgi atpūsties, gulēt, kamēr nenāk miegs.
PiemēriKārtīgi izgulēties.
  • Kārtīgi izgulēties.
  • Izgulējies cilvēks.
  • Bērns nav izgulējies.
1.1.Ilgāku laiku gulēt (kur); ilgāku laiku atrasties (kur) guļus stāvoklī.
PiemēriIzgulēties svaigā sienā.
  • Izgulēties svaigā sienā.